Pēc šīs problēmas identificēšanas, rodas divi būtiski jautājumi. Pimais – kādēļ Latvijas medicīnā ir lieka birokrātija ar dažādiem līgumiem (vai tiešām valsts neuzticas pašas apmaksāto ārstu godaprātam, izrakstot kompensējamos medikamentus?). Un otrais – cik lielas summas kopumā pacienti līdz šim ir pārmaksājuši aptieku biznesa īpašniekiem, vairojot viņu peļņu? Ja uz otro jautājumu, visticamāk, neviens atbildi nesniegs (bet es personīgi domāju, ka summa ir visai astronomiska), tad uz pirmo gan gribētos sagaidīt ne tikai atbildi, bet arī reālu rīcību no Veselības ministrijas. Un galvenais – šis nebija jautājums par naudu, bet gan par sistēmas absurdumu, kuru pateicoties manai neatlaidībai, izdevās sašūpot un vismaz piespiest sākt pārskatīt. Tas prasīja gandrīz pusgadu ilgu saraksti ar vairākām valsts institūcijām un spītīgu Stradiņa slimnīcas vadības vainas noliegšanu konkrētajā situācijā, lai gan tieši PSKUS vadības pienākums, saskaņā ar noslēgto līgumu bija nodrošināt, lai tajā strādājošajiem ārstiem ir šis “otrais” – kompensējamās zāles izrakstīt tiesības dodošais līgums.
PS Solītā nauda līdz šai dienai nav atmaksāta
Juris Millers 