Biogrāfija

GrinbergsJubilejasKoncerts (144)

Juris Millers ir pasākumu producents, žurnālists, vairāku grāmatu, lugu un dziesmu tekstu autors, kā arī vēstures entuziasts. Dzimis Rīgā, 1978. gada 19. jūnijā. Piecu gadu vecumā sācis gaitas žurnālistikā, vispirms – Latvijas Radio (1983.-1993.) raidījumos “Kāpēcīši”, “Oktobrēnu dienasgrāmata”, “Zvaigznīšu brīdis” un “Dzirkstele”. Mīlestību pret radio Juris Millers saglabāja arī vēlāk – 1993. gadā bija īslaicīga sadarbība ar radiostaciju “2A”, 1995.-1996. gados ar radiostaciju “Super FM”, kuras klubā Juris Millers bija direktora vietnieks, bet laikā no 2005. līdz 2012. gadam Juris Millers bija “Radio SWH” brīvdienu rīta šova “Saulainās svētdienas sarunas” vadītājs, veidojot arī tādus klausītāju iemīļotus raidījumus kā “Kinokoncerts”, “Advokātu šovs”, “Ziedu klēpis”, u.c.

Jau agrā bērnībā Juris Millers sāka tuvoties skatuvei un kino ekrānam – pirmais solis šajā virzienā tika sperts jau 1984. gadā, piedaloties Rīgas kinostudijas filmas “Emīla nedarbi” kinoprovēs (jeb – kā mūsdienās teiktu – kastingā), pretendējot uz galveno – Emīla lomu. Par dalību šajās kinoprovēs kopā ar Rūdolfu Plēpi un Uldi Dumpi, Juris Millers saņēma pirmo honorāru savā mūžā – 4 rubļus un 90 kapeikas, kas tajā laikā bija visai pieklājīga naudas summa – ar to pietika pusdienām labā restorānā. Lai arī Emīla loma šoreiz tika citam, gūtā pieredze bija “āķis lūpā” turpmākiem soļiem šajā virzienā – drīz vien – 1985. gadā notika aktieru atlase  filmai “Aizaugušā grāvī viegli krist”, no kuras līdz mūsdienām ir saglabājušies arī kinoprovju kadri, kuris ir redzams Juris Millers.

Arī šis, otrais mēģinājums nokļūt “lielajā kino” nebija veiksmīgs, taču Juris Millers tika ievērots kinostudijā un uz dalībai nākamajā Rīgas kinostudijas dokumentālajā filmā “Meklējiet rakstos” jau tika uzaicināts bez jebkādas atlases.

Laikā no 1989. līdz 1992. gadam Juris Millers bija viens no tā laika populārākā bērnu un jauniešu TV raidījuma “Pēkšņi…” dalībniekiem. Šajā laikā Juris Millers pirmo reizi realizēja paša producēto TV projektu – 1991. gada 17. augustā notika konkurss “Mis Peksne ’91”, kas sākotnēji bija iecerēts kā parodija par tolaik populārajiem skaistumkonkursiem, taču gadu gaitā tas kļuva par starptautisku konkursu “Mini Miss un Mini Misters”, kas notika Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Čehijā, Ukrainā, Baltkrievijā, Kirgīzijā un citās pasaules valstīs. Sadarbība ar TV turpinājās arī vēlāk – laikā no 1992. līdz 1994. gadam Juris Millers strādāja TV kompānijā NTV-5 kur bija raidījuma “Ziņas bērniem” vadītājs un raidījumu producents. 1994.-1996. gados tika veidoti raidījumi TV kanāliem “KS Video”, “IGE TV”, Latvijas TV un LNT. 2006.-2007. gados Juris Millers bija arī TV kanāla “MTV Latvija” preses dienesta vadītājs.

Laikā no 1986. līdz 1993. gadam Juris Millers darbojās Rīgas Pionieru pils Tautas teātrī, kas mūsdienās ir pazīstams kā teātris “Zīļuks”. Te tika nospēlēti vairāki desmiti lomu dažādos iestudējumos. Savukārt 1988.-1992. gados viņš piedalījās Jaunatnes teātra izrādē “Vārnu ielas republika”.

1989. gadā sākās Jura Millera darbošanās drukātajā presē – vispirms laikrakstā “Pionieris”, kas drīz vien pārtapa par avīzi “LaBA” (1989.-1992.), bet tad – paša izveidotajā laikrakstā “Hei, peksni!”, kura redaktors un izdevējs Juris Millers bija laikā no 1991. līdz 1993. gadam. Līdz 2000. gadam Juris Millers periodiski publicējās dažādos preses izdevumos, bet no 2000. līdz 2005. gadam strādāja izdevniecībā “Žurnāls “Santa””, kur bija žurnāla “Privātā dzīve” žurnālists. 2005.-2006. gados Juris Millers bija laikraksta “Vakara Avīze “Vakara Ziņas”” redaktors, bet kopš 2005. gada 13. maija – skandalozā žurnāla “Vakara Ziņas” redaktors. Septiņus gadus ilgo darbību dzeltenajā presē Juris Millers noslēdza ar grāmatas “Paparaci dienasgrāmata” izdošanu 2007. gadā, kas tika izpārdota dažu nedēļu laikā.

Atmodas laikā Juris Millers aktīvi darbojās arī sabiedriski politiskajos procesos, bija Latvijas Tautas frontes atbalstītājs. Par darbību 1991. gada Barikāžu laikā, pildot kurjera pienākumus dokumentu nogādāšanā starp Augstākās Padomes ēku un LTF mītni, Juris Millers 2006. gadā tika apbalvots ar valsts apbalvojumu – Barikāžu piemiņas zīmi.

Kopš 1998. gada Juris Millers strādā kā mūziķu producents – šajā laikā ir izveidotas koncertprogrammas un studijas ieraksti ar tādiem Latvijas mūziķiem kā Ance Krauze, Normunds Rutulis, Gunārs Kalniņš, grupas “Caffe”, “Latte”, “Mono”, Elizabete Zagorska, Dons, Samanta Tīna, u.c. Šo gadu laikā ir tapuši arī koncerti, kas kļuvuši par Latvijas populārās mūzikas vēsturi – Ojāra Grinberga 70 gadu jubilejas koncerti, Margaritas Vilcānes 75 gadu jubilejas koncerti, Zigmara Liepiņa 60 gadu jubilejas koncerti, Žorža Siksnas 60 gadu jubilejas koncerti, grupas Credo” 40 gadu jubilejas koncerti, kvarteta “Eolika” 30 un 35 gadu jubilejas koncerti, koncertuzvedums “Mauglis” ar Mārtiņu Braunu, Niku Matvejevu un grupu “Sīpoli”, Nika Matvejeva koncertprogramma “Vēstules Dievam”, komponista Ulda Stabulnieka un dzejnieka Imanta Ziedoņa piemiņas koncerti, u.c.

2013. gadā sadarbībā ar režisori Gaļinu Poliščuku un aktieri Andri Buli tika izveidota eksperimentāla teātra telpa “64 krēsli”, kas drīz vien pārtapa par Latvijas Jaunatnes teātri, kura paspārnē tika iestudētas izrādes “Ziemassvētki Kaķīša dzirnavās” (2012.), “Facebook PS” (2013.), rokoperas “Lāčplēsis” 25 gadu jubilejas iestudējums (2013.), komēdija “Gumijas princis” (2014.), muzikālā drāma “Cukurs. Herberts Cukurs” (2014.), dziesmu spēle “Eslingena” (2014.), muzikālā izrāde “Un atkal Pifs…” (2015.), mūzikls “Mazais princis” (2015.), muzikālā izrāde “Žanna d’Arka” (2015.), komēdija “Boysband” (2015.) un muzikālā pasaka “Kraukšķītis” (2015.).

2014. gadā Juris Millers realizēja Latvijas apstākļiem unikālu projektu – piesaistot privātos līdzekļus atjaunoja vienu no kādreiz populārākajām Rīgas koncertzālēm – 42 pamestības gadu laikā līdz sabrukumam novesto Latvijas Zinātņu akadēmijas ēkās lielo zāli, kurai deva nosaukumu koncertzāle “Rīga”. Tā ātri vien kļuva populāra kultūras notikumu norises vieta, taču Zinātņu akadēmijas vadību pārņēma skaudība un nevēlēšanās pildīt solīto – kompensēt telpu atjaunošanā ieguldītos līdzekļus, tādēļ kopš 2016. gada 1.janvāra telpas atkal stāv tukšas un gaida taisnīgu tiesas spriedumu, lai te atkal atgrieztos kultūras dzīve.

2013. gadā Juris Millers Latvijas Universitātē ieguva Dr.philol. grādu, aizstāvot promocijas darbu “Galvenās Literatūras pārvaldes darbība Latvijā. 1985.-1990. gads”. Viņš piedalās dažādās zinātniskajās konferencēs un kā pasniedzējs strādā vairākās Latvijas augstskolās – Liepājas Universitātē, Ekonomikas un Kultūras augstskolā, biznesa augstskolā “Turība”.

Jura Millera hobiji ir ceļošana un dzimtas vēstures izpēte, kurai Juris Millers aktīvi pievērsās 2013. gadā, kad tika uzsākts darbs pie grāmatas “Manas dzimtas vēsture”. Drrīzumā tā būs redzama arī šeit.

Advertisements