Šorīt visai laipnu VNĪ darbinieku sabiedrībā apskatīju Vāgnera zāli un pārējās šī nama telpas, apsverot iespēju piedalīties konkursā par šo telpu nomu. Pēc telpu apskaties varu teikt – ar šī brīža piedāvātajiem privātās partnerības noteikumiem telpas atjaunos vien jukušais. Un ne jau tādēļ, ka tajās jāiegulda vairāki miljoni (diez vai valsts pārstāvju piesauktie 30-40, bet kādi 10-15 pavisam noteikti). Piedāvātajā līguma termiņā – 30 gados šo investīciju atpelnīšanai vien būtu nepieciešami 500000 eur gadā lieli ienākumi jeb aptuveni 1400 EUR dienā. Ja ņem vērā to, ka VNĪ šeit vēlas papildus iekasēt arī nomas maksu, kā arī nomniekam būs jāsedz visi komunālie maksājumi, ēkas uzturēšanas personāls, tekošie maksājumi, u.t.t., ka spēc vispieticīgākajiem aprēķiniem dienā veidos vēl tikpat lielu summu. Protams, pie nosacījuma, ja šī zāle būs noslogota 100%. BET – par šādu ienākumu (nejaukt ar ieņēmumiem!) līmeni privātais nomnieks šajās telpās (kuras šobrīd ir tiešām katastrofālā stāvoklī) var pat nesapņot – ja tiktu atjaunota kādreizējā vēsturiskā kamerzāle, tajā būtu vieta vien 200-250 skatītājiem. Arī pati skatuve nebūs piemērota lielformāta darbiem, līdz ar to – es varu tikai aicināt Daci Melbārdi un Danu Reiznieci-Ozolu nekavējoties nopietni pievērsties šīs ēkas glābšanai, jo privātās investīcijas šādos apjomos – tas būtu Latvijai nebijis gadījums. Atļaušos atgādināt, ka koncertzālei “Rīga”, kuras atjaunošanā tika ieguldīts nepilns pusmiljons eur, ar 4 reizes lielāku skatītāju zāli bija cerības piecu gadu laikā atpelnīt ieguldījumus, pie nosacījuma, ja Latvijas Zinātņu akadēmija un tās prezidents Ojārs Spārītis būtu turējuši doto solījumu un telpu nomas maksu dzēsuši ar veikto remontadrbu ieguldījumiem. taču- tas nenotika un koncertzāle “Rīga”, kas ir līdz šim vērienīgākais privātās iniciatīvas projekts valstij piederošā īpašumā, var kļūt par visai biedinošu piemēru – pat labāko nodomu vadītu privāto iniciatīvu vienmēr spēj iznīcināt alkatīgi valsts maizē strādājoši pašlabuma meklētāji, kuri visai komfortabli jūtas, sēžot ar sirpi un āmuru rotātā ēkā, un sapņojot par Valsts prezidenta amatu.
Juris Millers 