Par kapu krustu atjaunošanu

Šovasar, turpinot dzimtas vēstures arhīva pētījumos iegūto datu pārbaudi dabā, devos lauka ekspedīcijā uz kādreizējās Kurzemes hercogistes vistālāko punktu – dažu kilometru attālumā no Daugavpils, kreisajā krastā esošo Vecsalienu, kur meža vidū, kalna virsotnē Daugavas krastā lepni stāv Sīķeles-Bornes draudzes baznīca. Man tā bija divkārt interesanta, jo – te ir laulājušies mani vec-vec-vecāki, bet baznīcas altārgleznu ir gleznojis cts mans radinieks – Johans Lēberehts Eginks. Pie baznīcas joprojām ir kapi, kas sadalīti divās daļās – līdzās baznīcai ir vācu sektors, kura lielākā daļa ir aizaugusi, nekopta (sakopti ir vien gar pašu baznīcu esošie apbedījumi) un latviešu sektorā, kas ir kādus 100 metrus tālāk. Neesmu pavisam drošs, bet domāju – ja būtu uzbūvēta Dugavpils HES, šie kapi būtu zem ūdens.
Bez īpašām cerībām ko atrast, tomēr nolēmu izbrist vācu sektora “džungļus” un – aiz milzīgas priedes atradu savas vec-vec-vecmāmiņas Angelikas Melleres (dz.Narkiewitz) un 4 viņas dēlu kapu. Zināju, ka atgriezīšos, lai šo vietu sakoptu, ko arī vakar izdarīju – vismaz var skaidri redzēt apbedījuma robežas un faktu, ka zagļi ir nozaguši metāla žogu, kas kādreiz apjoza šo kapavietu. Vakar veicu arī esošā metāla krusta atjaunošanu – rūsas pārņemtais metāla krusts nu apstrādāts ar pretrūsas materiāliem un nokrāsots majestātiski melnā krāsā, kas tam ļaus izturēt vēl vismaz 100 gadus.
Šīs rindiņas es nerakstu, lai palielītos ar paveikto, bet gan – pēc krusta atjaunošanas man palika aptuveni 1/2 bundža krāsas un šajā brīdī dzima ideja. Rīgas Lielajos kapos ir desmitiem aprūsējušu metāla krustu, žogu un citu metāla detaļu, kas ir aprūsējuši. Vairumam, kā mēs zinām, Latvijā vairs nav piederīgo. Vēršos pie Jums ar jautājumu – vai jūsuprāt ir vērts sarīkot kopīgu Lielo kapu metāla detaļu atjaunošanas talku (iespējams, uzrunājot Amatniecības un Lietišķās mākslas vidusskolas, kam tā būtu lieliska prakse)? No personiskās pieredzes – viena krusta atjaunošanai bija nepieciešama 1 drāšu birste (ap 1 Eur, izmantojama vairākkārt), 1 smilšpapīrs (ap 20 centiem), 2 otas (ap 4 EUR), 1/2 bundža krāsas (ap 10 EUR) un aptuveni 6 stundas darba, no kurām 4 stundas bija jāgaida, kamēr nožūst krāsa. Tātad – viena krusta iekonservēšanai ir nepieciešami aptuveni 15 EUR meteriāliem un cilvēka vēlme izdarīt ko labu. Pats esmu nolēmis atlikušo krāsu izmantot šādam mērķim. Ko par to sakāt Jūs? Pievienosieties? Attēlos – vakar paša spēkiem atjaunotais krusts pirms un pēc darbu veikšanas.
PS Šodien sazinājos arī ar Lielo kapu šī brīža formālajamiem saimniekiem – Pieminekļu aģentūru. Viņi kopumā atbalstīja ideju par sabiedrības iesaisti, taču jebkura priekšmeta (žogs, ķēde, krusts) atjaunošanai Lielajos kapos ir jāsaņem viņu rakstveida atļauja ar restaurācijas pasi, tādēļ viņu piedāvājums ir vispirms veikt visu birokrātisko dokumentu saskaņošanu un tikai tad veikt reālos darbus pēc viņu apstiprinātas metodoloģijas, kas noteikti nebūšot manis piedāvātā. Tādas, lūk ziņas.

IMG_4307.jpgIMG_4341.jpgDJI_0337.JPG

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s